vietnieks
vietnieks lietvārds; vīriešu dzimte
vietniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks, kas aizstāj vai var aizstāt (kādu), piem., darbā, kādā situācijā.
PiemēriAtrast sev vietnieku uz dažām dienām.
2.Nākamais aiz augstākās amatpersonas, kas veic (parasti noteiktus, specializētus) šīs amatpersonas pienākumus.
PiemēriDirektora vietnieks.