kvēle
kvēle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Augsta sakaršanas pakāpe (parasti līdz gaismas izstarošanai); karstums, ko izstaro stipri sakarsis ķermenis.
PiemēriSakarsēt detaļu līdz sarkanbrūnai kvēlei.
- Sakarsēt detaļu līdz sarkanbrūnai kvēlei.
- Ogļu kvēle.
1.1.Karstums, svelme, ko rada saule.
PiemēriVēsums pēc dienas kvēles.
- Vēsums pēc dienas kvēles.
- Saule debesīs uzkāpusi pašā pusdienā, un no zilajiem augstumiem lija tīra kvēle..
2.Gaismas atspīdums (parasti sārts).
PiemēriSaulrieta sarkanā kvēle.
- Saulrieta sarkanā kvēle.
- Dzeltenīga kvēle debess malā.
2.1.Fizioloģiska vai psihiska stāvokļa izraisīts sārtums (piem., sejā), spīdums (piem., acīs).
PiemēriDusmu kvēle vaigos.
- Dusmu kvēle vaigos.
- Acīs iedegās tumša kvēle.
3.Enerģija, dedzība; spēcīga (piem., psihiska stāvokļa, emociju) izpausme.
PiemēriJaunības kvēle.
- Jaunības kvēle.
- Mīlestības kvēle.
- Stāstīt ar lielu kvēli.
- Cīnīties bez īstas kvēles.
- Iekaist atriebības kvēlē.