pusceļš
pusceļš vīriešu dzimte, lietvārds
1.Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
PiemēriVeikt pusceļu.
1.1.Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
PiemēriApstāties pusceļā starp Rīgu un Liepāju.
1.2.Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
PiemēriBūvniecības darbi jau pusceļā.
Stabili vārdu savienojumiPamest pusceļā.
Stabili vārdu savienojumiAtstāt pusceļā. Palikt pusceļā.