puscilvēks
puscilvēks [puscìlvȩ̃ks] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Puse no cilvēka.
PiemēriIedzīvotāju blīvums tur ir puscilvēks uz kvadrātkilometru.
1.1.Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
PiemēriPazaudēju tiesības un jutos kā puscilvēks.
2.Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
PiemēriPāns sengrieķu mītos ir puscilvēks, pusāzis.