puscilvēks
puscilvēks [puscìlvȩ̃ks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Puse no cilvēka.
PiemēriIedzīvotāju blīvums tur ir puscilvēks uz kvadrātkilometru.
- Iedzīvotāju blīvums tur ir puscilvēks uz kvadrātkilometru.
- Lielie gulbji ir puscilvēka augumā.
1.1.Nepilntiesīgs, nepilnvērtīgs cilvēks.
PiemēriPazaudēju tiesības un jutos kā puscilvēks.
- Pazaudēju tiesības un jutos kā puscilvēks.
2.Pārdabiska būtne – daļēji cilvēks, daļēji dzīvnieks.
PiemēriPāns sengrieķu mītos ir puscilvēks, pusāzis.
- Pāns sengrieķu mītos ir puscilvēks, pusāzis.
- Pusvērsis, puscilvēks Mīnotaurs.
- Latvijā ir pazīstams mīts par puscilvēku, puslāci.