pusceļš
pusceļš lietvārds; vīriešu dzimte
1.Puse vai aptuvena puse no veicamā ceļa, attāluma.
PiemēriVeikt pusceļu.
- Veikt pusceļu.
- Pusceļš noiets, varu mazliet atpūsties.
- pārnestā nozīmē Pusceļš uz patiesību.
1.1.Puse vai aptuvena puse no attāluma starp diviem objektiem.
PiemēriApstāties pusceļā starp Rīgu un Liepāju.
- Apstāties pusceļā starp Rīgu un Liepāju.
1.2.Puse vai aptuvena puse no veicamā darba, darbības.
PiemēriBūvniecības darbi jau pusceļā.
- Būvniecības darbi jau pusceļā.
- Mūsu komanda ir pusceļā uz Latvijas kausu.
Stabili vārdu savienojumiPamest pusceļā.
- Pamest pusceļā idioma — nepabeigt (ko iesāktu).
Stabili vārdu savienojumiAtstāt pusceļā. Palikt pusceļā.
- Atstāt pusceļā idioma — nepabeigt (ko iesāktu).
- Palikt pusceļā idioma — saka, ja kas netiek izdarīts, paveikts līdz galam.