švīkājums
švīkājums lietvārds; vīriešu dzimte
Paveikta darbība, rezultāts → švīkāt1; uzzīmētu vai ieveidotu švīku kopums.
PiemēriFlīzes ar smalka švīkājuma faktūrām.
- Flīzes ar smalka švīkājuma faktūrām.
- Māla trauki ar virsmas švīkājumu.