svešzemnieks
svešzemnieks lietvārds; vīriešu dzimte
svešzemniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs; ārzemnieks.
PiemēriApprecēties ar svešzemnieku.
- Apprecēties ar svešzemnieku.
- Ielās redzami krāšņos tērpos ģērbti svešzemnieki.
1.1.Citu zemju augs, dzīvnieks.
PiemēriDārzā aug mamutkoks, palma un citi svešzemnieki.
- Dārzā aug mamutkoks, palma un citi svešzemnieki.
- Pie mums lapseņzirneklis ir svešzemnieks, bet Eiropas dienvidos tas bieži sastopams.
- Mūsu zemenes vēl tikai sārtojas, bet ar svešzemniecēm jau pilns tirgus.