ūjināt
ūjināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; intransitīvs
1.Skaļi saukt "u-ū", "ū-ū" u. tml.
PiemēriViņš sāka ūjināt.
1.1.transitīvs Šādā veidā censties sasaukt (kādu).
PiemēriŪjināt bērnus mājās.
2.Radīt raksturīgas pazemas, stieptas balss skaņas (parasti par putniem).
PiemēriPūce ūjina.