Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ukazs vēsturisks
ukazs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Monarha, arī augstas varas iestādes rīkojums, kam bija likuma spēks (parasti cariskajā Krievijā).
PiemēriCara ukazs.
1.1.pārnestā nozīmē Stingrs rīkojums.
PiemēriMūsu valdībai laikam ir ukazs no ES par cukurfabriku likvidāciju.
Cilme:No krievu указ.