Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
blakšķēt
blakšķēt 3. pers. blakšķ, pag. blakšķēja intransitīvs, darbības vārds
blakšķis vīriešu dzimte, lietvārds
Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
PiemēriGumijas zābaki blakšķ.