blakšķēt
blakšķēt 3. pers. blakšķ, pag. blakšķēja darbības vārds; intransitīvs
blakšķis lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt īslaicīgu, padobju troksni (par ko pamīkstu, kas tiek sists, pret ko atsitas u. tml.).
PiemēriGumijas zābaki blakšķ.
- Gumijas zābaki blakšķ.
- Māli, sviežot ar lāpstu, blakšķ.