Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
rīcins
rīcins lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rīcinaugs [Ricinus communis].
PiemēriDekoratīvais rīcins.
1.1.Indīga viela, ko satur šī auga sēklas.
PiemēriNoindēt ar rīcinu.
Cilme:No latīņu ricinus.