ļumēt
ļumēt ļumu, ļumi, ļum, pag. ļumēju darbības vārds; intransitīvs
Būt tādam, kam viegli šūpojas tuklās ķermeņa daļas; viegli drebēt, šūpoties (par tuklām ķermeņa daļām).
PiemēriCūka tā nobarota, ka ļum vien.
- Cūka tā nobarota, ka ļum vien.
- Ļumēt no tukluma.
- Vaigi ļum.
- ..[vīrietis] smējās un tā trīskāršā pazode ļumēja..