rezidents
rezidents lietvārds
rezidente dsk. ģen. -šu lietvārds
1.Cilvēks, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī un ir tās nodokļu maksātājs.
PiemēriLatvijas Republikas rezidents.
- Latvijas Republikas rezidents.
- Rezidenta ienākumu aplikšana ar nodokļiem.
- Rezidenta naudas līdzekļu pārvedums nerezidentam.
1.1.Pastāvīgi kādā valstī dzīvojošs ārvalstnieks.
PiemēriKļūt par Šveices rezidentu.
- Kļūt par Šveices rezidentu.
2.Izlūkošanas dienesta pārstāvis, kas pastāvīgi uzturas un darbojas citā valstī.
PiemēriIzlūkdienesta rezidents.
- Izlūkdienesta rezidents.
- Slepenā dienesta rezidents.
3.Topošais ārsts, kas pēc augstskolas beigšanas pieredzējuša kolēģa vadībā papildina savas zināšanas un praktisko pieredzi izraudzītajā specialitātē.
PiemēriRezidents kardioloģijā.
- Rezidents kardioloģijā.
- Piešķirt rezidenta stipendiju.
- Veicināt rezidentu – topošo ārstu – apmācību.