Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
rezidēt
rezidēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Uzturēties citā valstī, veicot kādus amata, dienesta pienākumus.
PiemēriVēstnieks rezidē Rīgā.
1.1.Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
PiemēriNodokļu maksātāji, kuri rezidē ārvalstīs.