rezidence
rezidence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
PiemēriPrezidenta rezidence.
- Prezidenta rezidence.
- Valdības rezidence.
- Ierasties savā vasaras rezidencē.
- Apmeklēt Francijas karaļu rezidenci – Versaļas pili.
2.Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
PiemēriRezidences valsts.
- Rezidences valsts.
- Rezidences apliecība.
2.1.Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
PiemēriDzīvošana skolas rezidencē.
- Dzīvošana skolas rezidencē.
- Ventspils rakstnieku un tulkotāju māja ir kļuvusi par autoru iemīļotu rezidenču centru.
Cilme:No latīņu residentia (residere ‘palikt uz vietas, uzturēties’).