rezidence
rezidence dsk. ģen. -ču sieviešu dzimte, lietvārds
1.Augstas amatpersonas (piem., valsts vadītāja) pastāvīgas uzturēšanās vieta; attiecīgā ēka vai ēku komplekss.
PiemēriPrezidenta rezidence.
2.Pastāvīga uzturēšanās (kādā vietā).
PiemēriRezidences valsts.
2.1.Uzturēšanās, apmešanās vieta; arī tikšanās, sarīkojumu vieta.
PiemēriDzīvošana skolas rezidencē.
Cilme:No latīņu residentia (residere ‘palikt uz vietas, uzturēties’).