pamatakmens
pamatakmens dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Akmens, kas svinīgā ceremonijā tiek likts kādas būves pamatā (sākot tās celtniecību).
PiemēriTiks likts pamatakmens jaunai automobiļu rūpnīcai.
- Tiks likts pamatakmens jaunai automobiļu rūpnīcai.
- Ielikts pamatakmens slimnīcas jaunajai uzņemšanas nodaļai.
- Pamatakmenī iemūrētajā kapsulā savu vēstījumu atstāja pilsētas galva.
1.1.formā: daudzskaitlis Akmeņi, ko izmanto celtnes pamatu veidošanai.
PiemēriĒkas pamatakmeņi saglabājušies no 15. gadsimta.
- Ēkas pamatakmeņi saglabājušies no 15. gadsimta.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kam ir jābūt (kā) pamatā; pamatprincips.
PiemēriDemokrātijas pamatakmeņi.
- Demokrātijas pamatakmeņi.
- Kristīgās audzināšanas pamatakmeņi.
- Tikšanās laikā tika ielikti pamatakmeņi turpmākai sadarbībai.