Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pamanīt
pamanīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ieraudzīt, saskatīt.
PiemēriPamanīt nācēju.
  • Pamanīt nācēju.
  • Pamanīju, ka mājā deg uguns.
1.1.Ievērot.
PiemēriViņu nevarēja nepamanīt.
  • Viņu nevarēja nepamanīt.
  • Palikt nepamanītam.
  • Pamanīju, ka meitene ir uztraukusies.
2.Sajust.
PiemēriPamanīt smaku.
  • Pamanīt smaku.
3.Konstatēt, atklāt.
PiemēriPamanīt trūkumus darbā.
  • Pamanīt trūkumus darbā.