pamatcēlonis
pamatcēlonis [pamatcȩ̂luônis] -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Galvenais, nozīmīgākais cēlonis.
PiemēriSlimības pamatcēlonis.
- Slimības pamatcēlonis.
- Neapmierinātības pamatcēlonis.
- Konflikta pamatcēloņi.