izdziedāt
izdziedāt -dziedu, -dziedi, -dzied, pag. -dziedāju darbības vārds
1.transitīvs Dziedot izpildīt (daudzas vai visas dziesmas); nodziedāt.
PiemēriIzdziedāt visas dziesmas.
- Izdziedāt visas dziesmas.
- Mākslinieks pirms koncerta izdziedāja visu programmu.
1.1.Dziedot izpaust.
PiemēriIzdziedāt dziesmās gan prieku, gan bēdas.
- Izdziedāt dziesmās gan prieku, gan bēdas.
2. Nodziedāt (noteiktā augstumā, skaļumā).
PiemēriIzdziedāt augsto do.
- Izdziedāt augsto do.
- Bērns nevarēja tik skaļi izdziedāt.