stabule
stabule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
PiemēriNo putna kaula gatavota stabule.
2.Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
PiemēriĒrģeles sastāv no dažāda lieluma stabulēm.
Stabili vārdu savienojumiDancot pēc kāda stabules. Maukt stabuli. Nomaukt stabuli. Pūst vienā stabulē.