stabule
stabule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Vienkāršs pūšaminstruments – koka vai cita materiāla caurule ar caurumiņiem.
PiemēriNo putna kaula gatavota stabule.
- No putna kaula gatavota stabule.
- Pūst stabuli.
- Klausīties stabules skaņās.
2.Ērģeļu sastāvdaļa – cilindriska detaļa noteikta skaņas augstuma un tembra iegūšanai.
PiemēriĒrģeles sastāv no dažāda lieluma stabulēm.
- Ērģeles sastāv no dažāda lieluma stabulēm.
Stabili vārdu savienojumiDancot pēc kāda stabules. Maukt stabuli. Nomaukt stabuli. Pūst vienā stabulē.
- Dancot pēc kāda stabules sarunvaloda — bez ierunām paklausīt, pakļauties kādam.
- Maukt stabuli — gatavot stabuli, novelkot zaram mizu.
- Nomaukt stabuli — novilkt (zaram) mizu, lai izgatavotu stabuli.
- Pūst vienā stabulē idioma — paust tādus pašus (parasti sev izdevīgus) uzskatus, kādus pauž kāds cits.