uzdomāt
uzdomāt [uzduõmât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
uzdomāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izdomāt, iecerēt (ko darīt, veikt).
PiemēriUzdomāt braukt ar autobusu.
1.1.Radīt sev, parasti maldīgu, uzskatu, pārliecību.
PiemēriUzdomāt savu domu un pie tās spītīgi turēties.