uzdīgt
uzdīgt 3. pers. -dīgst, pag. -dīga darbības vārds; intransitīvs
1.Izdzīt, izlaist asnus; dīgstot parādīties virs zemes, izveidoties virs zemes.
PiemēriIesala miežu graudiem uzdīgst asni.
1.1.Parādīties, sākt augt (par pamatojumu, apspalvojumu).
PiemēriUz virslūpas uzdīgušas mazas pūciņas.
1.2.pārnestā nozīmē Rasties, izveidoties (piemēram, apziņā).
PiemēriUzdīga cerība.