būtība
būtība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā.
PiemēriRaksta, pētījuma, notikuma būtība.
- Raksta, pētījuma, notikuma būtība.
- Izskatīt jautājumu pēc būtības.
- Noskaidrot lietas būtību.
1.1.Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
PiemēriAr visu būtību aizstāvēt taisnību.
- Ar visu būtību aizstāvēt taisnību.
- Analizēt personības būtību.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Īstenībā, patiesībā.
PiemēriBūtībā viss ir citādi.
- Būtībā viss ir citādi.
- Būtībā viss ir daudz nopietnāk.
- Atbilde būtībā ir pareiza.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt.