būtība
būtība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Tas, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā.
PiemēriRaksta, pētījuma, notikuma būtība.
1.1.Galvenās (cilvēka) rakstura īpašības un dotības, arī iekšējais, dziļākais, garīgais saturs.
PiemēriAr visu būtību aizstāvēt taisnību.
2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Īstenībā, patiesībā.
PiemēriBūtībā viss ir citādi.
Cilme:A. Kronvalda jaunvārds, darināts no būt.