apdarināt
apdarināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Apstrādāt (nocirstu koku), apcērtot zarus; apstrādāt (baļķi, celmu), nocērtot, nomizojot lieko, nevajadzīgo.
PiemēriApdarināt nozāģētās priedes.
1.1.Apstrādāt (parasti sakņaugus), nogriežot, nomizojot nevajadzīgo.
PiemēriApdarināt runkuļus, bietes.
2.Pabeigt, piešķirot galīgo formu.
PiemēriApdarināt siena kaudzi.
2.1.Dekoratīvi, mākslinieciski izveidot.
PiemēriLāde bija mākslinieciski apdarināta ar vara kalumiem.
3.Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
PiemēriApdarināta tautas dziesma.