priekšstatīt
priekšstatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
priekšstatījums lietvārds; vīriešu dzimte
priekšstatīties darbības vārds; atgriezenisks
Izveidot priekšstatu (par ko).
PiemēriPriekšstatīt turpmāko notikumu norisi.
- Priekšstatīt turpmāko notikumu norisi.
- Viņam grūti sevi priekšstatīt kā ģimenes cilvēku.
- Mēģināt priekšstatīt dzīvi jaunajā mājā.