Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
jūklis
jūklis -ļa vīriešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Neorganizēts, kustīgs (daudzu cilvēku, retāk dzīvnieku) kopums; burzma, drūzma.
PiemēriPasažieru jūklis stacijā.
1.1.Nekārtīgs (daudzu priekšmetu) sajaukums; juceklis.
PiemēriTādā jūklī nevar orientēties.
1.2.pārnestā nozīmē Liels, arī haotisks (daudzu parādību, norišu) kopums.
PiemēriLielpilsētā dzirdamais valodu jūklis.