disonanse
disonanse dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dažāda augstuma muzikālu skaņu nesaskanīga kopskaņa.
PiemēriOrķestrī ieskanējās neliela disonanse.
1.1.pārnestā nozīmē Nesaskaņa, ko rada neatbilstība kādai videi, apstākļiem, uzskatiem u. tml.
PiemēriRīcība, kas kolektīvā rada disonansi.
Cilme:No franču dissonance, kam pamatā latīņu dissonans ‘nesaskanīgs, dažādi skanošs’.