romantiķis
romantiķis lietvārds
romantiķe lietvārds
1.Romantisma (1) pārstāvis.
PiemēriMūzikā par pirmo romantiķi var uzskatīt komponistu Karlu Mariju fon Vēberu.
- Mūzikā par pirmo romantiķi var uzskatīt komponistu Karlu Mariju fon Vēberu.
2.Cilvēks, kam ir raksturīga romantiska pasaules uztvere; idealizētājs, sapņotājs.
PiemēriEsmu nelabojama romantiķe, manā izpratnē romantika ir slepeni randiņi, vakari sveču gaismā.
- Esmu nelabojama romantiķe, manā izpratnē romantika ir slepeni randiņi, vakari sveču gaismā.