patība
patība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
PiemēriPatiesais cilvēka "es" jeb viņa patība.
- Patiesais cilvēka "es" jeb viņa patība.
- Savas patības izpausme, apliecinājums.
- Dzīve bez savas patības cilvēku vai nu galīgi notrulina, vai arī to padara par ciniķi un nihilistu.
1.1.Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
PiemēriProfesora patība – lielais cilvēcīgums.
- Profesora patība – lielais cilvēcīgums.
- Latviešu tautas patība.
- Nacionālās patības zaudēšana.