patiesība
patiesība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Pareizs īstenības atspoguļojums.
PiemēriLabi zināma patiesība.
- Labi zināma patiesība.
- Uzzināt nepatīkamu patiesību.
- Fakti atbilst patiesībai.
- Atklāt ilgi slēptu patiesību.
Stabili vārdu savienojumiPatiesību sakot.
- Patiesību sakot — lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
1.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Īstenībā.
PiemēriPatiesībā tas nebija viņa īpašums.
- Patiesībā tas nebija viņa īpašums.
Stabili vārdu savienojumiPaskatīties patiesībai acīs. Runāt baltu patiesību. Skatīties acīs patiesībai.
- Paskatīties patiesībai acīs idioma — reāli, bez ilūzijām novērtēt situāciju.
- Runāt baltu patiesību idioma — runāt neapšaubāmu patiesību.
- Skatīties acīs patiesībai idioma — reāli, skaidri novērtēt patieso stāvokli.