Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
patība
patība sieviešu dzimte, lietvārds
1.Indivīda būtiskāko (psihes, rakstura, personības) īpašību kopums, kas to atšķir no citiem; personības kodols.
PiemēriPatiesais cilvēka "es" jeb viņa patība.
1.1.Būtiska, raksturīga īpašība vai to kopums, kas padara (ko) unikālu, atšķirīgu no citiem.
PiemēriProfesora patība – lielais cilvēcīgums.