atāķēt
atāķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
atāķēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Attaisīt (parasti ar āķiem aiztaisāmu apģērba gabalu).
PiemēriAtāķēt šineli.
- Atāķēt šineli.
- Atāķēt kažoka apkakli.
- Atāķēt jostu.
2.Atbrīvot, atkabināt (ko pieāķētu).
PiemēriAtāķēt celtņa āķi no trosēm.
- Atāķēt celtņa āķi no trosēm.
- Atāķēt aizsargķēdi pie kuģa trapa.