aizkari
aizkari lietvārds; vīriešu dzimte
aizkars lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
PiemēriPielikt logiem aizkarus.
- Pielikt logiem aizkarus.
- Aizkaru stanga.
- Atvilkt, aizvilkt aizkarus.
- Vieglā vējā plīvoja pavērtā loga baltais aizkars..
1.1.Priekškars.
PiemēriSkatuvei priekšā aizvilkts zaļš samta aizkars.
- Skatuvei priekšā aizvilkts zaļš samta aizkars.
- Aiz aizkara spēlēja mūzika.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
PiemēriPasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
- Pasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
Stabili vārdu savienojumiDušas aizkars. Dzelzs aizkars.
- Dušas aizkars — gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
- Dzelzs aizkars — 1. Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.2. pārnestā nozīmē Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.