Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
aizkari
aizkari lietvārds; vīriešu dzimte
aizkars lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Auduma vai cita materiāla gabals, ko piekarina, lai aizsegtu (ko).
PiemēriPielikt logiem aizkarus.
  • Pielikt logiem aizkarus.
  • Aizkaru stanga.
  • Atvilkt, aizvilkt aizkarus.
  • Vieglā vējā plīvoja pavērtā loga baltais aizkars..
1.1.Priekškars.
PiemēriSkatuvei priekšā aizvilkts zaļš samta aizkars.
  • Skatuvei priekšā aizvilkts zaļš samta aizkars.
  • Aiz aizkara spēlēja mūzika.
1.2.pārnestā nozīmē Tas, kas aizsedz, padara nesaskatāmu.
PiemēriPasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
  • Pasauli aizklāj balts un viegls sniegpārslu aizkars.
Stabili vārdu savienojumiDušas aizkars. Dzelzs aizkars.
  • Dušas aizkars gabals (no kāda materiāla), kas aizsedz dušas telpu.
  • Dzelzs aizkars1. Metāla priekškars, kas atdala skatuvi no skatītāju zāles.2. pārnestā nozīmē Saka, apzīmējot bijušajā PSRS realizēto politiku, kas nepieļāva brīvu informācijas apmaiņu un iedzīvotāju izbraukšanu no valsts.