ķirbis
ķirbis -bja, dsk. ģen. -bju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dārzenis ar ložņājošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un lieliem, ovāli saplacinātiem vai lodveidīgiem augļiem.
PiemēriLielaugļu ķirbis.
- Lielaugļu ķirbis.
- Dekoratīvais ķirbis.
- Ķirbju sēklas.
1.1.Šā dārzeņa auglis.
PiemēriSaglabāt ķirbi ziemai.
- Saglabāt ķirbi ziemai.
- Ķirbju zupa.
- Marinēts ķirbis.
Stabili vārdu savienojumiĶirbju dzimta.
- Ķirbju dzimta taksons [Cucurbitaceae] — augu dzimta, kurā ietilpst ķirbji, gurķi, kabači arbūzi u. c.; ķirbjaugu dzimta.
2.sarunvaloda Galva.
PiemēriŠodien esmu, liekas, pārguris un nosūknējies. Paša ķirbis ir pustukšs.
- Šodien esmu, liekas, pārguris un nosūknējies. Paša ķirbis ir pustukšs.
2.1.Smadzenes, domāšana.
PiemēriĶirbis galīgi nestrādā.
- Ķirbis galīgi nestrādā.