ķirmis
ķirmis -mja, dsk. ģen. -mju lietvārds; vīriešu dzimte
Sīka vabole, kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo.
PiemēriĒku ķirmis.
- Ēku ķirmis.
- Mēbeļu ķirmis.
- Ķirmju sagrauzts skapis.
Stabili vārdu savienojumiGrauž (kā) ķirmis. Ķirmju dzimta.
- Grauž (kā) ķirmis — saka, ja kas (piem., domas, jūtas) nedod miera, nomoka.
- Ķirmju dzimta taksons [Anobiidae]