ķipis
ķipis -pja, dsk. ģen. -pju vīriešu dzimte, lietvārds
1.Apaļš koka trauks (aptuveni spaiņa lielumā) ar mazliet paplašinātu augšdaļu un rokturi, ko veido pagarināts sānu dēlis.
PiemēriPirts ķipis.
Stabili vārdu savienojumiSēž kā ķipis.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriNest ūdens ķipi.
1.2.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums.
PiemēriPasmelt ķipi ledusauksta ūdens.
Stabili vārdu savienojumiŠēž kā ķipis.