Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
turbāns
turbāns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
PiemēriZīda turbāns ar dārgakmeņiem.
  • Zīda turbāns ar dārgakmeņiem.
  • Indiešu valdnieks ar greznu turbānu galvā.
1.1.Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
PiemēriMeitenei pēc dušas ap galvu sasiets dvieļa turbāns.
  • Meitenei pēc dušas ap galvu sasiets dvieļa turbāns.
  • Nēsāt vieglu, baltu turbānu, lai aizsargātu galvu no saules.
Cilme:No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend ‘muslīns’.