Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
turbāns
turbāns lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ap galvu tinama austrumnieku galvassega no gara, viegla auduma gabala.
PiemēriZīda turbāns ar dārgakmeņiem.
1.1.Šādas galvassegas formā ap galvu aptīts auduma gabals.
PiemēriMeitenei pēc dušas ap galvu sasiets dvieļa turbāns.
Cilme:No franču turban, kam pamatā persiešu dulbend ‘muslīns’.