barons
barons [barõns], [baruõns] vīriešu dzimte, lietvārds
Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
PiemēriVācu barons.
Stabili vārdu savienojumiČigānu barons. Pelēkais barons.
Cilme:No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis ‘cilvēks, vīrietis’.