barons
barons [barõns], [baruõns] lietvārds; vīriešu dzimte
Muižnieka tituls (zemāks par grāfu, marķīzu, hercogu); cilvēks, kam ir šāds tituls; Baltijas vācu muižnieks.
PiemēriVācu barons.
- Vācu barons.
- Strādāt pie barona muižā.
Stabili vārdu savienojumiČigānu barons. Pelēkais barons.
- Čigānu barons — augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs.
- Pelēkais barons — latviešu lielsaimnieks (padomju laika nievājošs apzīmējums).
Cilme:No franču baron, kam pamatā latīņu baro, baronis ‘cilvēks, vīrietis’.