trumulis
trumulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
PiemēriAlumīnija trumulis.
2.Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
PiemēriBremžu trumulis.
Cilme:No lejasvācu trummel ‘bungas’.