trumulis
trumulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Apaļš metāla trauks (ar snīpi un rokturi) ūdens vārīšanai.
PiemēriAlumīnija trumulis.
- Alumīnija trumulis.
- Emaljēts trumulis.
- Uzvārīt trumulī ūdeni.
- Ieliet glāzē tēju no trumuļa.
- Noņemt trumuli no plīts.
2.Rotējoša, cilindriska (piem., kādas mašīnas, iekārtas) sastāvdaļa, tilpne.
PiemēriBremžu trumulis.
- Bremžu trumulis.
- Granulēšanas trumulis.
- Ielikt veļu mazgāšanas trumulī.
- Trumuļu pļaujmašīna.
Cilme:No lejasvācu trummel ‘bungas’.