trupēt
trupēt 3. pers. trup, pag. trupēja darbības vārds; intransitīvs
1.Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
PiemēriLiepa sākusi trupēt.
- Liepa sākusi trupēt.
- Grīda trupēja.
- Baļķi trupēja un tika sazāģēti malkā.
1.1.Trūdēt.
PiemēriPērno lapu kaudze trupēja.
- Pērno lapu kaudze trupēja.
- Siena gubiņas pēc lietavām sākušas trupēt.