Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
trupēt
trupēt 3. pers. trup, pag. trupēja darbības vārds; intransitīvs
1.Dalīties, sairt, īpašu parazītisko sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
PiemēriLiepa sākusi trupēt.
1.1.Trūdēt.
PiemēriPērno lapu kaudze trupēja.