būris
būris lietvārds; vīriešu dzimte
1.Miteklis (dzīvniekiem), kas veidots no koka vai stiepļu režģiem; sprosts; krātiņš.
PiemēriTrušu būris.
- Trušu būris.
- Ievietot dzīvnieku būrī.
- Iztīrīt būri.
1.1.No dēļiem izgatavots savvaļas putnu miteklis, ko (parasti) piestiprina pie koka stumbra.
PiemēriStrazdu būris.
- Strazdu būris.
- Piestiprināt pie bērza putnu būri.
Stabili vārdu savienojumiPutnu būrītis.
- Putnu būrītis — no koka izgatavota mājiņa putniem.