bankrots
bankrots lietvārds; vīriešu dzimte
1.Juridiski atzīta (uzņēmuma, bankas u. tml.) maksātnespēja, nespēja turpināt saimniecisko darbību.
PiemēriUzņēmuma bankrots.
1.1.pārnestā nozīmē Teoriju, uzskatu u. tml. sabrukums.
PiemēriMorāls bankrots.
Cilme:No vācu Bankrott, kam pamatā itāļu banca rotta ‘salauzts sols, galds’.