bankrotēt
bankrotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Kļūt maksātnespējīgam; nespēt turpināt savu saimniecisko darbību.
PiemēriIestigt parādos un bankrotēt.
1.1.Nokļūt smagā finansiālā stāvoklī.
PiemēriBankrotējusī valsts ekonomika.
1.2.pārnestā nozīmē Ciest pilnīgu neveiksmi.
PiemēriBankrotējis politiķis.