apsardze
apsardze dsk. ģen. -džu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Cilvēks vai cilvēku grupa, kam uzdots apsargāt (kādu objektu).
PiemēriMinistrijas, viesnīcas, veikala apsardze.
- Ministrijas, viesnīcas, veikala apsardze.
- Bruņota apsardze.
- Apsardze aizturējusi zagļus.
- Svētkos apsardzei bija jāstrādā pastiprināti.