izblīst
izblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu darbības vārds; intransitīvs
Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
PiemēriIzblīdusi sieviete.
- Izblīdusi sieviete.
- Augums sāk izblīst.
- Izblīdusi seja.