invalīds
invalīds lietvārds; vīriešu dzimte
invalīde dsk. ģen. -žu lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas pilnīgi vai daļēji zaudējis darba spējas (ievainojuma, slimības vai citu cēloņu dēļ).
PiemēriPirmās, otrās, trešās grupas invalīds.
Stabili vārdu savienojumiInvalīdu nobrauktuve. Invalīdu stāvvieta.
Cilme:No latīņu invalidus ‘nespēcīgs, vārgs’.