norādīt
norādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
norādījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
PiemēriNorādīt ar galvas mājienu uz kaimiņa māju.
- Norādīt ar galvas mājienu uz kaimiņa māju.
- Norādīt ar roku, uz kuru pusi jāiet.
- transitīvs Norādīt īsāko ceļu uz ezeru.
2.Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
PiemēriNorādīt uz trūkumiem.
- Norādīt uz trūkumiem.
- Norādīt uz būtiskām problēmām projektā.
- Norādīt uz gleznas māksliniecisko vērtību.
2.1.transitīvs Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
PiemēriNorādīt precīzu mājas adresi.
- Norādīt precīzu mājas adresi.
- Norādīt preces cenu.
- Norādīt iestādes darba laiku.
- Noteikumos ir norādīts, kādi dokumenti jāiesniedz.
- Recenzijā norādīts, ka manuskripts publicējams.
- Ierasties pie ārsta norādītajā dienā.
Stabili vārdu savienojumiNorādāmais vietniekvārds.
- Norādāmais vietniekvārds joma: valodniecība — vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.