norādīt
norādīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
norādījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rādot (parasti ar žestu), vērst (kāda) uzmanību (uz ko); rādot sniegt informāciju.
PiemēriNorādīt ar galvas mājienu uz kaimiņa māju.
2.Pasakot, aizrādot, ziņojot u. tml., vērst (kāda) uzmanību (uz ko).
PiemēriNorādīt uz trūkumiem.
2.1.transitīvs Darīt zināmu, dot noteiktu informāciju.
PiemēriNorādīt precīzu mājas adresi.
Stabili vārdu savienojumiNorādāmais vietniekvārds.