izlūkot
izlūkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Izpētīt (piem., apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
PiemēriIzlūkot naftas atradni, labākās zvejas vietas.
- Izlūkot naftas atradni, labākās zvejas vietas.
1.1.Apskatīt, izskatīt.
PiemēriIzlūkot visus bēniņus.
- Izlūkot visus bēniņus.
2.Ievākt slepeni (piem., militāra rakstura) ziņas.
PiemēriIzlūkot pretinieka galvenās aizsargpozīcijas.
- Izlūkot pretinieka galvenās aizsargpozīcijas.
- Naktī tika izlūkots kaujas darbības rajons, stratēģiski svarīgākās vietas.