zaļot
zaļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem).
PiemēriZāle zaļo.
- Zāle zaļo.
- Pagalma vidū zaļo brangs ozols.
- Krūms sācis zaļot.
- Pavasarī viss dīgst, aug un zaļo.
1.1.Būt zaļam, augiem augot un attīstoties (par tīrumu, dārzu u. tml.).
PiemēriPiekalnē kupli zaļo sakņu dārzs.
- Piekalnē kupli zaļo sakņu dārzs.
- Līdz pat apvārsnim zaļo kāpostu lauki.
- Nākotnē te zaļos mežs.
1.2.pārnestā nozīmē Būt tādam, kas ir spēcīgs, spilgti izpaužas (piem., par laikposmu).
PiemēriReiz zaļoja jaunība, cerības plauka, Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks..
- Reiz zaļoja jaunība, cerības plauka, Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks..