vīkšķis
vīkšķis lietvārds; vīriešu dzimte
1.Neliels, parasti savīstīts, kā (piem., zāles, salmu, pakulu) kopums.
PiemēriSalmu, siena vīkšķis.
- Salmu, siena vīkšķis.
- Zāles vīkšķis.
- Sūnu vīkšķis.
- Aizbāzt spraugu starp baļķiem ar pakulu vīkšķi.
1.1.Īpaša materiāla veidojums, ko var saņemt saujā un izmantot (kā) spodrināšanai, beršanai.
PiemēriBerzt katlu ar asu vīkšķi.
- Berzt katlu ar asu vīkšķi.